.

.
Paisani in anda pà a fiera di u Niolu. LC Canniccioni v 1910

11/11/19

Werck (12)

Mischiatu à lu surrisu soiu, mi vensi u souvenir di l'ossi di Brantain. Fù eddu, stu Brantain, capitanu d'un ghjornu (d'aostu 1915), fù tombu, fù persu, fù ritruvatu, inguttuppatu anch'eddu ind'una cupertina bleue,  purtatu cuì à l'appossu di i bombi numichi. Chi cuì, si sà, chi si sta megliu.
Ah bon ?
Arresta li sò scarpi e lu sò pantalon.
Un acidducciu persu s'apodda à lu balcò...

Da 
Histoire de couleurs
Duriez

Werck (11)

Ma chi tanti bateddi ?
Travidivu... l'abbruccà.
A prima cosa che fù, fù lu sò visu tintu, e lu sò sgardu impressu nantu à un nuvuloni, un nivuloni neru di un celu affuscatu. Pariva tuttu ch'edda mi parlessi d'una bocci dolci, dò.
U surrisu listessu. À inguttuppammi, parò, era un silenziu lestru e un frettu putenti: u cori sappiva aghjà di li sò labbri mutti, li sò "je t'aime" vanni.
Sintedi, tandu, un vuciali superiori, dissi:  "Son visage appartient à un autre !" 
E tuttu à balia.

Da 
Histoire de couleurs, 
CFD colorisation 
À ringraziaddi.
(Ditagliu)

02/11/19

Wreck (10)

Comu avarà fattu a sorti, à sorta tantu velenu d'un fiori ?

Ghjoccu à carti
15esimu seculu
BNF