I sò paroddi vinivani à me ribumbavani, ma u me giarbeddu un li stampavani micca.
Mariastedda, tutta à passi misgini, ci passava i piatti.
Eiu, faccivu niccia d'un fighjuladda, ma parò un vidivu cà edda, e sintivu più forti u sò passu, a sò prasenza, cà a voci di u babbu.
Roccu pariva cummossu di l'argumenti maiò di l'imperatori generali.
Matteu, u figliolu, zittu e bassu, pariva avvezzu à sti impicci.
D'un colpu seccu Pitroni, lampa u sò pugnu nantu à a tola, un bicchieri parti, vola e schiatta tuchendu i pancarè di u sulaghju.
"È cusì, è cusi ch'eddu ci voli à fà ancun'eddi, cusì. Semi d'accordu ?!"
U chjappulumi mi svighjò : avivu fattu, eiu, u viaghju d'ind'a Mariastedda à u babbu cu li bosci à buleghju. Ch'avarà dettu, pò ? Stavu cusi, inzinzatu, bocca aparta.
Roccu stava terrorizatu, Matteu accunsintiva.
Pitroni aviva vintu a partita.